Izrakstīšanās no slimnīcas apliecina, ka senioram vairs nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, taču tā ne vienmēr nozīmē pilnīgu atveseļošanos. Pirms atgriešanās mājās jānoskaidro, vai cilvēks spēs droši piecelties, pārvietoties, izmantot tualeti, paēst un pareizi lietot medikamentus. Īpaša uzmanība jāpievērš pirmajām dienām, jo tieši tad visbiežāk atklājas grūtības, kuras slimnīcā nebija pamanāmas. Pārdomāti organizēta īslaicīga aprūpe var kļūt par tiltu starp slimnīcu un patstāvīgas ikdienas atgūšanu.
Brīdis, kad slimnīcas nodaļā tiek pasniegts izraksts, ģimenei parasti rada atvieglojumu. Ārstēšanās ir noslēgusies, tuvinieks drīkst doties mājās, un šķiet, ka sarežģītākais jau ir aiz muguras.
Tomēr mājās ātri kļūst redzams tas, ko slimnīcas vidē bija viegli nepamanīt. Nodaļā maltītes tika atnestas līdz gultai, medikamenti izsniegti noteiktā laikā, bet gaitenis bija līdzens un vajadzības gadījumā personāls atradās dažu soļu attālumā. Mājās senioram pašam jāpieceļas no zemākas gultas, jāaiziet līdz vannasistabai, jāpārvar sliekšņi, jāatceras zāļu lietošanas laiks un jāpagatavo sev ēdiens.
Tādēļ izrakstīšanās diena nav ārstēšanās finišs. Tā ir pāreja uz citu atveseļošanās posmu, kurā liela nozīme ir ģimenes sagatavotībai, drošai mājas videi un piemērotam aprūpes apjomam.
Izrakstīts no slimnīcas nenozīmē pilnībā atveseļojies
Lēmums par izrakstīšanu galvenokārt nozīmē, ka pacienta veselības stāvoklis ir pietiekami stabils un viņam vairs nav nepieciešama nepārtraukta ārstēšana stacionārā. Tas nenozīmē, ka cilvēks ir atguvis tādu pašu spēku, kustīgumu un patstāvību kā pirms saslimšanas.
Pētījumi liecina, ka līdz pat vienai trešdaļai gados vecāku pacientu hospitalizācijas laikā vai pēc tās pasliktinās spēja patstāvīgi veikt ikdienas darbības. To var veicināt ne tikai pati slimība, bet arī ilgstoša atrašanās gultā, mazāka fiziskā aktivitāte, nepietiekama ēšana, miega traucējumi un stress, ko rada sveša vide.
Piemēram, slimnīcas gaitenī seniors var noiet dažus desmitus metru un radīt iespaidu, ka pārvietojas pietiekami labi. Taču mājās viņam var būt grūti piecelties no mīksta dīvāna, uzkāpt līdz otrajam stāvam vai naktī droši nokļūt līdz tualetei. Tieši šīs sadzīviskās nianses nosaka, vai atgriešanās mājās būs droša.
Sagatavošanās jāsāk pirms izrakstīšanās dienas
Drošu aprūpi pēc slimnīcas ir grūti noorganizēt steigā, kad seniors jau sēž automašīnā un dodas mājup. Vēl slimnīcā būtu jānoskaidro, kādas darbības cilvēks drīkst veikt patstāvīgi un kurās nepieciešama palīdzība.
Ar ārstu vai nodaļas personālu jāpārrunā ne tikai diagnoze, bet arī ikdienas jautājumi. Vai seniors drīkst kāpt pa kāpnēm? Vai viņš drīkst pilnībā noslogot operēto kāju? Kā jākopj brūce? Cik daudz šķidruma ieteicams uzņemt? Kad paredzēta kontroles vizīte, un kādas pazīmes liecina, ka atveseļošanās nenotiek, kā plānots?
Noderīgs pārbaudījums ir iztēloties vienu pilnu dienu mājās. Kurš palīdzēs senioram no rīta piecelties? Vai viņš spēs nomazgāties un apģērbties? Kas sagatavos pusdienas? Vai cilvēks pats sapratīs jauno medikamentu lietošanas kārtību? Kā viņš nokļūs pie ārsta, ja pats vairs nevada automašīnu?
Ja uz vairākiem no šiem jautājumiem nav skaidras atbildes, aprūpes plāns vēl nav gatavs.
Medikamentu saraksts ir svarīgāks par pilnu zāļu atvilktni
Viena no biežākajām problēmām pēc atgriešanās mājās ir neskaidrība par medikamentiem. Slimnīcā daļa iepriekš lietoto zāļu var būt aizstāta, devas var būt mainītas vai pievienoti jauni preparāti. Tikmēr mājās skapītī joprojām atrodas vecie iepakojumi.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka neatbilstības medikamentu sarakstos skar gandrīz ikvienu pacientu, kurš pāriet no vienas aprūpes vietas uz citu, tostarp tiek izrakstīts no slimnīcas. Tieši šādas pārejas ir viens no periodiem, kad zāļu lietošanas kļūdu risks ir īpaši augsts.
Mājās jābūt vienam aktuālam sarakstam, kurā norādīts katra medikamenta nosaukums, deva, lietošanas laiks un nozīmēšanas iemesls. Vecās un atceltās zāles nevajadzētu turēt kopā ar pašlaik lietojamajām. Ja izrakstā rakstītais atšķiras no informācijas uz iepakojuma vai agrākajiem ārsta norādījumiem, pareizo lietošanas kārtību vajadzētu precizēt pie ārsta vai farmaceita, nevis mēģināt noteikt pašiem.
Arī zāļu kastīte palīdz tikai tad, ja seniors saprot, kura ir attiecīgā diena un diennakts daļa. Ja viņš vairākkārt jautā, vai tabletes jau ir iedzertas, vai pats maina zāļu devu, nepieciešama regulāra kontrole.
Pirmās dienas mājās atklāj vairāk nekā saruna slimnīcā
Atgriešanās pazīstamā vidē bieži uzlabo seniora garastāvokli. Viņš var apgalvot, ka jūtas labi un ar visu tiks galā pats. Taču patieso situāciju parāda nevis solījumi, bet konkrētas darbības.
Vērojiet, kā cilvēks pieceļas no gultas, nevis tikai to, vai viņš spēj staigāt. Pārbaudiet, vai viņš var aiziet līdz tualetei arī tad, kad ir noguris. Pārliecinieties, ka seniors spēj atvērt pārtikas iepakojumu, uzsildīt maltīti un aiznest šķīvi līdz galdam. Pajautājiet, ko viņš darītu, ja naktī nokristu vai pēkšņi kļūtu slikti.
Īpaša piesardzība nepieciešama pēc operācijas, kritiena vai ilgākas atrašanās slimnīcā. CDC norāda, ka vecākiem cilvēkiem pirmajā mēnesī pēc hospitalizācijas kritiena risks ir augstāks nekā senioriem, kuri slimnīcā nav ārstējušies. To var veicināt samazināta kustība, muskuļu vājums, reibonis un izmaiņas medikamentos.
Tas nenozīmē, ka ģimenes loceklim visu diennakti jāstāv senioram blakus. Taču pirmajās dienās palīdzībai jābūt pietiekami pieejamai, lai problēma tiktu pamanīta pirms kritiena, izlaistas ēdienreizes vai nepareizi lietotas zāļu devas.
Māja jāpielāgo cilvēka pašreizējām, nevis agrākajām spējām
Senioram, kurš pirms saslimšanas brīvi pārvietojās pa visu māju, pēc izrakstīšanās kāpnes var būt nepārvarams šķērslis. Ja guļamistaba atrodas otrajā stāvā, iespējams, uz laiku praktiskāk ierīkot guļvietu pirmajā stāvā. Ja līdz vannasistabai jāiet pa garu un vāji apgaismotu gaiteni, jāpadomā par nakts apgaismojumu vai pagaidu tualetes krēslu.
Pārvietošanās ceļā nevajadzētu atrasties vaļīgiem paklājiem, vadiem, zemiem galdiņiem vai nestabilām mēbelēm. Vannasistabā var būt nepieciešams dušas krēsls, neslīdoša virsma un rokturi, pie kuriem pieturēties. Dažreiz problēmu rada pat ierastais dīvāns, tajā ir viegli apsēsties, bet nepietiek spēka, lai no tā pieceltos.
Mājokļa pielāgošana nav apliecinājums tam, ka seniors nekad vairs neatgūs patstāvību. Daudzi risinājumi nepieciešami tikai dažas nedēļas. To mērķis ir nepieļaut jaunu traumu laikā, kad cilvēka spējas vēl nav pilnībā atjaunojušās.
Atpūta ir vajadzīga, bet gulta nevar kļūt par vienīgo dienas vietu
Pēc slimības vai operācijas nogurums ir saprotams, un senioram nepieciešams vairāk atpūtas. Tomēr nepārtraukta gulēšana var vēl vairāk vājināt muskuļus un apgrūtināt atgriešanos ierastajā dzīvē.
Kustību apjoms vienmēr jāpielāgo ārsta un rehabilitācijas speciālista norādījumiem. Ja nav noteikts stingrs gultas režīms, atveseļošanās parasti ietver pakāpenisku atgriešanos pie ikdienas darbībām: apsēšanos gultas malā, piecelšanos, dažus soļus pa istabu un vēlāk garākas pastaigas.
Ģimenes uzdevums nav piespiest cilvēku ātrāk “saņemties”. Ja seniors baidās piecelties, jāsaprot baiļu iemesls. Varbūt kustību laikā sāp, reibst galva vai izmantotais staigulis nav piemēroti noregulēts. Šādā situācijā vajadzīga profesionāla izvērtēšana, nevis pārmetumi par nepietiekamu centību.
Medicīniskā aprūpe un palīdzība ikdienā nav viens pakalpojums
Pēc slimnīcas seniors var saņemt vairākus atšķirīgus palīdzības veidus, kurus ģimenes nereti sajauc.
Valsts apmaksāta veselības aprūpe mājās ir medicīnisks pakalpojums. Tā var ietvert medikamentu ievadīšanu, brūču un ādas bojājumu aprūpi, katetra vai stomas aprūpi, vitālo rādītāju kontroli un noteiktos gadījumos rehabilitāciju. Pakalpojumus atbilstoši nepieciešamībai sniedz sertificēta māsa, ārsta palīgs vai rehabilitācijas speciālists.
Pēc ķirurģiskas iejaukšanās slimnīcā vai dienas stacionārā valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās var nodrošināt līdz 10 kalendāra dienām. Ja tā nepieciešama ilgāk, turpināšanu izvērtē ģimenes ārsts.
Aprūpētāja palīdzībai ir cits uzdevums. Aprūpētājs palīdz nomazgāties, saģērbties, pagatavot un pasniegt ēdienu, uzturēt mājokli kārtībā, ievērot dienas ritmu un droši pārvietoties. Daudzās situācijās pēc slimnīcas senioram vienlaikus nepieciešama gan māsas veikta medicīniska manipulācija, gan praktisks atbalsts pārējā dienas laikā.
Kad ģimenes palīdzība vairs nav pietiekams plāns?
Tuvinieki bieži mēģina aprūpi sadalīt savā starpā. Viens no rīta piezvana, otrs vakarā atved ēdienu, bet brīvdienās kāds iztīra mājokli. Ja seniors lielāko dienas daļu spēj pavadīt droši, šāds risinājums var būt pietiekams.
Grūtības sākas, ja palīdzība vajadzīga noteiktā laikā katru dienu. Piemēram, cilvēks viens nespēj piecelties no gultas, izmantot tualeti vai nomazgāties. Ne vienmēr iespējams paļauties, ka ģimenes loceklis varēs atstāt darbu tieši tajā brīdī, kad palīdzība būs nepieciešama.
Profesionālu aprūpi vajadzētu apsvērt arī tad, ja tuvinieku ikdiena pārvēršas nepārtrauktā dežūrā. Ja telefons naktī vienmēr atrodas pie spilvena, darba tikšanās tiek plānotas atbilstoši seniora ēdienreizēm un katrs neatbildētais zvans izraisa bailes par nelaimes gadījumu, esošais aprūpes modelis nav drošs ne senioram, ne ģimenei.
Aprūpe pēc slimnīcas nav obligāti jāplāno uz nenoteiktu laiku. Dažkārt pietiek ar palīdzību uz pāris nedēļām, kamēr seniors atgūst spēku un atkal spēj daļu darbību veikt pats. Aprūpes apjomu pēc tam var samazināt vai pielāgot jaunajai situācijai.
Šādās situācijās palīdzības saņemšanā izšķirošas var būt minūtes.
Labs aprūpes plāns palīdz atgūt patstāvību
Pārdomāta aprūpe pēc slimnīcas nenozīmē visu izdarīt seniora vietā. Tieši pretēji, labs atbalsts palīdz cilvēkam droši darīt tik daudz, cik viņš konkrētajā atveseļošanās posmā spēj pats.
Vienam senioram sākumā būs nepieciešama palīdzība tikai ar mazgāšanos un maltīšu sagatavošanu. Citam vajadzēs vairākas aprūpētāja vizītes dienā, funkcionālo gultu, staiguli vai drošības risinājumu ārkārtas situācijām. Nav viena pareiza grafika, kas derētu visiem.
Visdrošāk palīdzību sākt organizēt vēl pirms seniora atgriešanās mājās. Tad izrakstīšanās diena nekļūst par improvizāciju, bet gan par pārdomātu nākamo soli ceļā uz atveseļošanos.
