Insulta pazīmes parasti sākas pēkšņi. Cilvēkam var noslīdēt viena sejas puse, kļūt vāja roka vai kāja, rasties neskaidra runa, redzes, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi. Pat viena no šīm pazīmēm ir pietiekams iemesls nekavējoties zvanīt 113. Nevajadzētu gaidīt, vai simptomi pāries, vest cilvēku uz slimnīcu pašiem vai dot viņam ēdienu, dzērienu un medikamentus. Pēc akūtās ārstēšanas aprūpe jāsaskaņo ar rehabilitācijas plānu, īpašu uzmanību pievēršot kustībām, rīšanai, komunikācijai, medikamentiem un drošībai mājās.
Insults ne vienmēr izskatās tā, kā to mēdz attēlot filmās. Cilvēks var nezaudēt samaņu un nenokrist. Dažkārt viņš turpina sēdēt pie galda, taču pēkšņi sāk runāt neskaidri, nevar noturēt krūzi vai nespēj pasmaidīt ar abām sejas pusēm.
Šādos brīžos tuvinieki nereti mēģina atrast nekaitīgāku izskaidrojumu: cilvēks ir noguris, nav paēdis, pārāk ātri piecēlies vai vienkārši slikti jūtas. Taču insulta gadījumā nogaidīšana var nozīmēt zaudētu iespēju mazināt smadzeņu bojājumu.
Latvijā insults ir biežākais invaliditātes cēlonis, un Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka aptuveni 30% gadījumu tas beidzas ar nāvi. 2024. gadā insults bija nāves cēlonis 1396 cilvēkiem, turklāt 14,5% mirušo bija vecumā no 40 līdz 65 gadiem. Tātad insults nav tikai ļoti vecu cilvēku slimība.
Kas īsti notiek insulta laikā?
Insults rodas, kad kāda smadzeņu daļa pēkšņi vairs nesaņem nepieciešamo asins un skābekļa daudzumu. Visbiežāk asinsvadu nosprosto trombs — to sauc par išēmisku insultu jeb smadzeņu infarktu. Retāk asinsvads plīst un smadzenēs rodas asinsizplūdums jeb hemorāģisks insults. No malas abi stāvokļi var izskatīties līdzīgi, taču to ārstēšana būtiski atšķiras.
Laiks šajā situācijā nav tikai populārs sauklis. SPKC norāda, ka katru minūti pēc insulta sākuma var iet bojā aptuveni divi miljoni neironu. Atsevišķas ārstēšanas metodes visefektīvāk iespējams izmantot pirmajās stundās, tādēļ palīdzību vēlams saņemt pirmo četru līdz piecu stundu laikā pēc simptomu sākuma. Par konkrētās ārstēšanas piemērotību lemj slimnīcā pēc izmeklējumiem.
Tieši tādēļ svarīgi atcerēties nevis sarežģītus medicīniskus terminus, bet dažas vienkāršas darbības.
Galvenās insulta pazīmes palīdz atcerēties tests ĀTRI
Latvijā insulta atpazīšanai izmanto testu ĀTRI. To var veikt ikviens, un tas aizņem mazāk nekā minūti.
Ā – atsmaidi. Palūdziet cilvēkam pasmaidīt. Insulta gadījumā viena sejas puse var būt noslīdējusi, un smaids kļūst asimetrisks.
T – turi rokas. Palūdziet pacelt abas rokas un dažas sekundes tās noturēt. Viena roka var būt vājāka, neklausīt vai lēnām slīdēt lejup.
R – runā. Palūdziet atkārtot vienkāršu teikumu, piemēram: “Šodien ārā ir saulains laiks.” Runa var kļūt neskaidra, vārdi var būt sajaukti, vai cilvēks var nesaprast uzdevumu.
I – izsauc palīdzību. Ja cilvēks nespēj izpildīt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties zvaniet 113.
Nav jāgaida, līdz parādās visas trīs pazīmes. Ar vienu pēkšņi radušos simptomu ir pietiekami, lai rastos pamatotas aizdomas par insultu.
Svarīgi arī tas, ka negatīvs ĀTRI tests pilnībā neizslēdz insultu. Tests palīdz atpazīt biežākās izpausmes, bet neaptver pilnīgi visus iespējamos simptomus.
Insulta simptomi, kurus viegli sajaukt ar citu problēmu
Sejas asimetrija, rokas vājums un runas traucējumi ir vislabāk zināmās insulta pazīmes. Taču bojātā smadzeņu zona nosaka to, kuras organisma funkcijas tiks traucētas, tādēļ simptomi dažādiem cilvēkiem var atšķirties.
Insults var sākties ar pēkšņu vienas kājas vājumu, ķermeņa vienas puses nejutīgumu vai sajūtu, ka roka vairs nepieder pašam cilvēkam. Var parādīties redzes zudums vienā acī, dubultošanās, izteikts reibonis, līdzsvara zudums vai nespēja normāli koordinēt kustības. Dažkārt rodas rīšanas traucējumi, pēkšņas, cilvēkam neraksturīgas un ļoti stipras galvassāpes vai apziņas traucējumi.
Īpaša uzmanība jāpievērš vārdam “pēkšņi”. Hroniskas locītavu sāpes vai vairāku mēnešu laikā pasliktinājusies redze parasti neliecina par akūtu insultu. Taču situācija, kurā cilvēks pirms dažām minūtēm runāja normāli, bet tagad nespēj izveidot saprotamu teikumu, ir neatliekama.
Arī pati persona ne vienmēr saprot, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Smadzeņu bojājums var ietekmēt spēju novērtēt savu stāvokli, tādēļ cilvēks var apgalvot, ka jūtas labi, atteikties no palīdzības vai dusmoties par tuvinieku satraukumu. Šādā situācijā jāvadās pēc novērotajām pazīmēm, nevis tikai pacienta pārliecības.
Ko darīt, ja simptomi pēc dažām minūtēm pāriet?
Dažkārt sejas noslīdējums, rokas vājums vai runas traucējumi ilgst tikai dažas minūtes un pēc tam pilnībā izzūd. Tas var būt tranzitora išēmiska lēkme jeb TIL, ko sarunvalodā mēdz dēvēt par mikroinsultu.
Pārejoši simptomi nenozīmē, ka briesmas ir beigušās. Arī tad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo īslaicīga lēkme var būt brīdinājums par gaidāmu pilnu insultu. Medicīniska izvērtēšana nepieciešama arī tad, ja līdz brigādes ierašanās brīdim cilvēks atkal jūtas pilnīgi normāli.
Nevajadzētu pašiem mēģināt noteikt, vai noticis “mazs” vai “liels” insults. Simptomu izzušana, cilvēka vecums vai šķietami laba pašsajūta neļauj droši spriest par asinsvadu stāvokli.
Ko darīt, gaidot neatliekamo palīdzību?
Pirmais uzdevums ir piezvanīt 113 un skaidri pateikt, ka ir aizdomas par insultu. Dispečeram jāpastāsta, kādi simptomi novēroti un cikos tie sākās.
Precīzs sākuma laiks ārstiem ir ļoti svarīgs. Ja neviens nav redzējis pašu simptomu sākumu, jānoskaidro, kad cilvēks pēdējo reizi tika redzēts bez šīm pazīmēm. Piemēram, ja seniors no rīta pamostas ar neskaidru runu, būtiska var būt informācija par to, cikos iepriekšējā vakarā viņš vēl runāja normāli.
Kamēr tiek gaidīta brigāde, cilvēks jānomierina un jānovieto drošā pozā, nepieļaujot staigāšanu bez atbalsta. Nevajadzētu dot ēdienu vai dzērienu, jo insults var būt traucējis rīšanu un saturs var nonākt elpceļos. Tāpat nedrīkst patstāvīgi dot aspirīnu vai citus medikamentus, ja insults radies asinsvada plīsuma dēļ, asins šķidrināšana var situāciju pasliktināt.
Cilvēku nevajadzētu vest uz slimnīcu ar privāto automašīnu, ja ir iespējams sagaidīt neatliekamo palīdzību. Mediķi var sākt pacienta novērtēšanu jau ceļā un nogādāt viņu ārstniecības iestādē, kas ir sagatavota konkrētajai situācijai.
Aprūpe pēc insulta sākas jau slimnīcā
Pēc neatliekamās ārstēšanas ģimenes uzmanība pakāpeniski pārvirzās no dzīvības glābšanas uz atveseļošanos. Šis posms katram cilvēkam izskatās citādi. Vienam pēc dažām dienām saglabājas tikai neliels rokas neveiklums, bet citam nepieciešama palīdzība, lai pieceltos, paēstu, saģērbtos un sazinātos.
Pirms izrakstīšanās jābūt izvērtētām cilvēka kustību, ikdienas darbību, komunikācijas, domāšanas un rīšanas spējām. Aprūpes plānam jāņem vērā ne tikai diagnoze, bet arī tas, kā pacients dzīvoja pirms insulta, kādā mājoklī viņš atgriezīsies un cik lielu palīdzību reāli spēj nodrošināt ģimene.
Rehabilitāciju ieteicams sākt, tiklīdz cilvēka medicīniskais stāvoklis ir stabils, bieži jau pirmajās dienās pēc insulta. Tajā var piedalīties fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, ārsts, māsa, psihologs un citi speciālisti. Fizioterapija palīdz uzlabot kustības, spēku un līdzsvaru, ergoterapija māca no jauna veikt ikdienas darbības, savukārt audiologopēds strādā ar runas, valodas un rīšanas traucējumiem.
Aprūpētāja uzdevums nav aizstāt šo speciālistu darbu. Viņš palīdz rehabilitācijas plānu īstenot ikdienā, droši piecelties, ievērot dienas režīmu, sagatavot piemērotu maltīti, veikt higiēnu un praktizēt tās darbības, kuras rekomendējusi rehabilitācijas komanda.
Rīšanas traucējumi var nebūt uzreiz pamanāmi
Pēc insulta īpaša piesardzība nepieciešama ēdienreižu laikā. Rīšanas traucējumi akūtajā posmā ir bieži, un dažādos pētījumos tie konstatēti aptuveni 40–78% pacientu. Tie var izraisīt ne tikai aizrīšanos, bet arī situāciju, kad ēdiens vai šķidrums nemanāmi nonāk elpceļos.
Par iespējamu problēmu liecina klepošana ēšanas laikā, mitra vai burbuļojoša balss pēc padzeršanās, ilgstoša ēdiena turēšana mutē, siekalošanās vai ēdiena palikšana vienā vaiga pusē. Taču dažkārt aspirācija notiek bez redzamas klepošanas, tādēļ nevajadzētu pašiem izlemt, ka seniors drīkst atsākt ierasto uzturu.
Pirms ēšanas, dzeršanas un mutiski lietojamu medikamentu saņemšanas pēc akūta insulta rīšanas spējai jābūt profesionāli izvērtētai. Ja speciālists noteicis sabiezinātus šķidrumus, mainītu ēdiena konsistenci vai konkrētu sēdēšanas pozīciju, šie norādījumi jāievēro arī tad, ja seniors pats vēlas ēst kā agrāk.
Palīdzēt vairāk ne vienmēr nozīmē palīdzēt labāk
Ģimenei ir dabiska vēlme pasargāt cilvēku no grūtībām, tādēļ tuvinieki mēdz pārņemt gandrīz visas ikdienas darbības. Seniors tiek pabarots, apģērbts un pārvietots arī tad, ja daļu no uzdevuma viņš spētu izdarīt pats.
Tomēr aprūpes mērķis pēc insulta ir ne tikai komforts, bet arī pēc iespējas lielākas patstāvības atgūšana. Ja cilvēks pats spēj noturēt karoti, viņam jādod laiks to darīt. Ja viņš var uzvilkt vienu apģērba daļu, aprūpētājam vajadzētu palīdzēt tikai ar atlikušo. Ikdienas darbības var kļūt par rehabilitācijas daļu, ja tās tiek veiktas droši un atbilstoši speciālista norādēm.
Arī komunikācijā nepieciešama pacietība. Runas traucējumi nenozīmē, ka cilvēks neko nesaprot vai ir zaudējis intelektuālās spējas. Sarunā vēlams izmantot īsus, skaidrus teikumus, vienlaikus uzdot vienu jautājumu un dot pietiekami daudz laika atbildei. Nevajadzētu runāt par senioru viņa klātbūtnē tā, it kā viņš tur neatrastos.
Mājas vide jāpielāgo jaunajām spējām
Pēc insulta agrāk pazīstams mājoklis var kļūt sarežģīts. Paklāja mala, šaurs vannasistabas slieksnis vai zems dīvāns cilvēkam ar vienas puses vājumu var radīt ievērojamu kritiena risku.
Pirms atgriešanās mājās jāizvērtē ceļš no gultas līdz tualetei, vannasistabas drošība un iespēja piecelties no krēsla. Var būt nepieciešami atbalsta rokturi, dušas vai tualetes krēsls, staigulis, ratiņkrēsls vai funkcionāla gulta. Palīglīdzekļus nevajadzētu izvēlēties tikai pēc izskata vai cenas, tiem jāatbilst cilvēka augumam, kustību spējām un rehabilitācijas mērķiem.
Īpaši rūpīgi jāplāno tās dienas daļas, kurās seniors paliks viens. Jābūt skaidram, kā viņš izsauks palīdzību pēc kritiena, vai telefons ir sasniedzams un vai nepieciešama SOS poga vai cita attālinātas saziņas iespēja.
Kā Latvijā saņemt rehabilitāciju mājās?
Insulta pacientiem Latvijā ir iespējams saņemt valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju mājās. Lai atveseļošanās procesā nerastos pārtraukums, Nacionālais veselības dienests iesaka nosūtījumu un rehabilitācijas plānu noformēt jau izrakstīšanās laikā no stacionāra. Ja tas nav izdarīts, ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta.
Pašreizējā kārtība paredz, ka insulta pacientam nepieciešamā medicīniskā rehabilitācija mājās jāuzsāk trīs mēnešu laikā pēc saslimšanas. Atbilstoši izveidotajam plānam pakalpojumu var nodrošināt fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds vai cits funkcionālais speciālists.
Medicīniskā rehabilitācija un ikdienas aprūpe ir savstarpēji papildinoši, nevis aizvietojami pakalpojumi. Fizioterapeits var izstrādāt drošu piecelšanās un pārvietošanās tehniku, savukārt aprūpētājs palīdz to ievērot pārējās nedēļas dienās. Audiologopēds nosaka piemērotu ēdiena konsistenci un komunikācijas paņēmienus, bet aprūpētājs tos izmanto ikdienas maltītēs un sarunās.
Kad pēc insulta nepieciešama profesionāla aprūpe mājās?
Profesionālu aprūpi ieteicams apsvērt, ja senioram katru dienu nepieciešama palīdzība ar piecelšanos, tualetes izmantošanu, mazgāšanos, ģērbšanos vai maltītēm. Tāpat papildu atbalsts vajadzīgs, ja cilvēks sajauc medikamentus, nespēj droši palikt viens vai ģimenei jānodrošina uzraudzība vairākas reizes dienā.
Lai seniora ikdiena mājās paliktu droša un ierasta
Mūsu aprūpētāji palīdz ikdienas darbos, personīgajā aprūpē un sniedz cilvēcīgu klātbūtni atbilstoši seniora vajadzībām.
Aprūpes apjomu nav nepieciešams uzreiz noteikt uz visu atlikušo dzīvi. Pēc insulta cilvēka spējas var mainīties, tādēļ sākumā var būt vajadzīgas vairākas vizītes dienā, bet vēlāk atbalsta apjomu iespējams pakāpeniski samazināt.
Senior Group aprūpe mājās var ietvert palīdzību personīgajā higiēnā, ēdienreižu sagatavošanā, medikamentu lietošanas organizēšanā, mājokļa uzturēšanā un citās ikdienas darbībās. Pieejama arī palīglīdzekļu noma, SOS poga un elastīgs aprūpes grafiks, ko var pielāgot seniora stāvoklim un rehabilitācijas plānam.
Insulta sekas sāk mazināt jau pirmajās minūtēs
Aprūpe pēc insulta ir ilgāks process, taču tā iznākumu lielā mērā ietekmē tas, cik ātri insults tika atpazīts. Neviena mājas aprūpes programma nevar atgūt stundas, kas zaudētas, gaidot, vai šķībā seja, vājā roka vai neskaidrā runa pāries pati no sevis.
Tādēļ vissvarīgākais, ko var izdarīt tuvinieks, ir pavisam vienkāršs: pamanīt pēkšņas pārmaiņas, izmantot testu ĀTRI un nekavējoties piezvanīt 113. Pēc tam jau iespējams soli pa solim organizēt ārstēšanu, rehabilitāciju un tādu ikdienas palīdzību, kas ļauj cilvēkam atgūt pēc iespējas vairāk patstāvības.
