Kopsavilkums. Demence nav viena konkrēta slimība, bet gan simptomu kopums, kas rodas, ja dažādu slimību vai smadzeņu bojājumu dēļ pasliktinās atmiņa, domāšana, orientēšanās, valoda un spēja veikt ikdienas darbības. Visbiežākais demences cēlonis ir Alcheimera slimība, taču nozīmīga ir arī vaskulārā demence, kas saistīta ar traucētu asinsriti smadzenēs. Demence biežāk sastopama pēc 65 gadu vecuma, tomēr tā nav normāla vai neizbēgama novecošanas daļa. Agrīna ārsta konsultācija palīdz noskaidrot simptomu cēloni, izslēgt citus veselības traucējumus un savlaicīgi plānot ārstēšanu, drošību un turpmāko aprūpi.
Kas ir demence?
Ikdienā par demenci mēdz runāt kā par vienu slimību, tomēr medicīniski precīzāk to raksturot kā sindromu jeb savstarpēji saistītu simptomu kopumu. Tas rodas, ja tiek bojātas smadzeņu šūnas un traucēta dažādu smadzeņu daļu darbība. Atkarībā no bojājuma vietas cilvēkam var pasliktināties atmiņa, spriestspēja, valoda, uzmanība, spēja orientēties, plānot darbības vai kontrolēt emocijas.
Svarīgākā robeža ir cilvēka ikdienas patstāvība. Ikviens var reizēm aizmirst kādu vārdu, tikšanos vai vietu, kur noliktas atslēgas, un tas vēl nenozīmē demenci. Par nopietnu problēmu jādomā tad, ja kognitīvo spēju pasliktināšanās sāk regulāri traucēt ierastai dzīvei. Cilvēks var vairs nespēt droši lietot sadzīves tehniku, pārvaldīt naudu, ievērot zāļu lietošanas režīmu, saprast sarežģītāku sarunu vai atrast ceļu pazīstamā apkārtnē.
Pasaulē ar demenci dzīvo aptuveni 57 miljoni cilvēku, un ik gadu tiek konstatēti gandrīz 10 miljoni jaunu gadījumu. Alcheimera slimība ir biežākais demences cēlonis un var veidot 60–70% gadījumu. Lai gan risks palielinās līdz ar vecumu, demence nav dabisks novecošanas posms.
Demence un Alcheimera slimība nav viens un tas pats
Šie jēdzieni bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču tie apzīmē atšķirīgas lietas. Demence ir kopīgs nosaukums noteiktam simptomu kopumam, savukārt Alcheimera slimība ir viena no slimībām, kas šos simptomus var izraisīt.
To var salīdzināt ar drudzi un infekciju: drudzis ir simptoms, bet infekcija var būt tā cēlonis. Arī demences gadījumā ārstam jānoskaidro, kāds process izraisījis smadzeņu darbības traucējumus, jo dažādiem demences veidiem var atšķirties sākums, attīstības gaita, ārstēšana un nepieciešamā aprūpe.
Biežākie demences veidi
Visbiežāk sastopama Alcheimera slimības izraisīta demence. Tā parasti attīstās pakāpeniski, un sākumā īpaši pamanāmas var būt grūtības atcerēties nesenus notikumus un apgūt jaunu informāciju.
Vaskulārā demence rodas asinsvadu bojājumu un nepietiekamas asins piegādes dēļ smadzenēm. Demence ar Levī ķermenīšiem var izpausties ar izteiktām uzmanības svārstībām, kustību problēmām un redzes halucinācijām. Savukārt frontotemporālās demences gadījumā agrīni var parādīties uzvedības, personības vai valodas izmaiņas, kamēr atmiņas traucējumi sākumā nav tik izteikti.
Vienam cilvēkam var būt arī jaukta demence, piemēram, vienlaikus Alcheimera slimības un asinsvadu izraisīti smadzeņu bojājumi. Dažādu demences veidu robežas ne vienmēr ir skaidri nodalāmas, tādēļ simptomi un slimības gaita katram cilvēkam var atšķirties.
Kas ir vaskulārā demence?
Vaskulārā demence ir kognitīvo spēju pasliktināšanās, ko izraisa smadzeņu asinsvadu bojājumi un traucēta asins vai skābekļa piegāde smadzeņu audiem. Tā var attīstīties pēc viena plaša insulta, vairākiem nelieliem insultiem vai ilgstošām izmaiņām smadzeņu sīkajos asinsvados.
Atšķirībā no Alcheimera slimības, kuras sākumā priekšplānā bieži ir atmiņas pasliktināšanās, vaskulārās demences gadījumā vispirms var kļūt pamanāma palēnināta domāšana, grūtības koncentrēties, plānot darbības, pieņemt lēmumus vai pārslēgties no viena uzdevuma uz citu. Var mainīties arī cilvēka gaita un līdzsvars, parādīties apātija, emocionāla nestabilitāte vai apjukums.
Simptomi reizēm sākas pēkšņi pēc insulta, bet citos gadījumos tie progresē lēnām. Vaskulārajai demencei var būt raksturīga pasliktināšanās pa posmiem: pēc salīdzinoši stabila perioda seko straujāks spēju kritums. Tomēr katra cilvēka slimības gaita ir atšķirīga, un vaskulārā demence var pastāvēt vienlaikus ar Alcheimera slimību.
Vaskulārās demences risks ir saistīts ar tiem pašiem faktoriem, kas apdraud sirds un asinsvadu veselību: paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, paaugstinātu holesterīna līmeni, smēķēšanu, lieko svaru, sirds ritma traucējumiem un iepriekš pārciestu insultu. Ne katram cilvēkam pēc insulta attīstās demence, jo nozīme ir bojājuma lielumam, atrašanās vietai un atkārtotu asinsvadu notikumu skaitam.
Kādas ir pirmās demences pazīmes?
Demence ne vienmēr sākas ar acīmredzamu atmiņas zudumu. Pirmās izmaiņas var būt ļoti pakāpeniskas, un ģimene tās sākotnēji skaidro ar vecumu, nogurumu, stresu vai cilvēka rakstura īpatnībām.
Uzmanību vajadzētu pievērst situācijām, kad cilvēks regulāri neatceras nesenus notikumus, atkārto vienus un tos pašus jautājumus, apjūk pazīstamās vietās, zaudē laika izjūtu vai nespēj izplānot agrāk vienkāršus darbus. Var rasties arī grūtības atrast vārdus, sekot sarunai, novērtēt attālumu, rīkoties ar naudu vai pieņemt pamatotus lēmumus.
Dažiem cilvēkiem vēl pirms izteiktiem atmiņas traucējumiem mainās garastāvoklis, motivācija un uzvedība. Cilvēks var kļūt noslēgtāks, aizdomīgāks, viegli aizkaitināms vai zaudēt interesi par agrāk nozīmīgām nodarbēm.
Plašāk lasiet: Vecuma demence: pazīmes, kurām pievērst uzmanību.
Vai demenci iespējams izārstēt?
Pašlaik lielāko daļu progresējošu demences veidu pilnībā izārstēt nevar, taču tas nenozīmē, ka pēc diagnozes neko nav iespējams darīt. Ārstēšanas mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt cilvēka spējas, mazināt simptomus, kontrolēt citas slimības un nodrošināt drošu, paredzamu ikdienu.
Atsevišķi medikamenti var palīdzēt noteiktu Alcheimera slimības simptomu gadījumā. Vaskulārās demences ārstēšanā īpaši svarīga ir asinsspiediena, holesterīna, cukura diabēta un citu asinsvadu riska faktoru kontrole, lai mazinātu turpmāku smadzeņu bojājumu iespēju. Atkarībā no cilvēka vajadzībām var palīdzēt arī fizioterapija, ergoterapija, kognitīva stimulācija, fiziskās aktivitātes un sociāla iesaiste.
Ne mazāk svarīga ir apkārtējā vide. Skaidrs dienas režīms, vienkāršas norādes, labi pārskatāmas telpas un mierīga saziņa var mazināt apjukumu un palīdzēt cilvēkam ilgāk saglabāt ikdienas prasmes.
Vai demences risku var samazināt?
Nav iespējams garantēt, ka cilvēkam demence nekad neattīstīsies, jo nozīme ir arī vecumam, iedzimtībai un slimībām, kuras nevar pilnībā kontrolēt. Tomēr daļu riska faktoru iespējams ietekmēt.
Smadzeņu veselībai palīdz regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana, sabalansēts uzturs, sociāla iesaiste, asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeņa kontrole, kā arī dzirdes un redzes traucējumu savlaicīga korekcija.
Īpaši būtiska šī pieeja ir, domājot par vaskulāro demenci, jo asinsvadu veselība tieši ietekmē asins piegādi smadzenēm. Veselīgs dzīvesveids nevar atjaunot jau bojātas smadzeņu šūnas, taču tas var palīdzēt samazināt insulta un jaunu asinsvadu bojājumu risku.
Kā nosaka demences diagnozi?
Nav vienas analīzes vai īsa testa, kas vienmēr droši apstiprinātu demenci. Diagnostika parasti sākas ar sarunu par simptomiem, to ilgumu un ietekmi uz ikdienu. Ārsts izvērtē atmiņu, uzmanību, valodu, orientēšanos un citas domāšanas spējas, kā arī noskaidro lietotos medikamentus un citas slimības.
Var būt nepieciešamas asins un urīna analīzes, lai izslēgtu infekciju, vielmaiņas traucējumus, vitamīnu trūkumu vai citus stāvokļus, kas var izraisīt līdzīgus simptomus. Dažos gadījumos izmanto datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, lai meklētu insulta pazīmes, asinsvadu bojājumus, audzēju vai citas strukturālas izmaiņas smadzenēs. Ne visiem pacientiem nepieciešami vienādi izmeklējumi.
Īpaši svarīgi ir neatlikt ārsta apmeklējumu, ja apjukums sācies pēkšņi dažu stundu vai dienu laikā. Šāda aina var liecināt nevis par lēni progresējošu demenci, bet par akūtu veselības problēmu, piemēram, infekciju, insultu, medikamentu blakni vai delīriju, kam nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.
Ko darīt, ja ir aizdomas par demenci?
Pirmais solis ir pieteikt vizīti pie ģimenes ārsta un pirms tās pierakstīt konkrētus piemērus. Ārstam būs daudz noderīgāk dzirdēt, ka cilvēks pēdējā mēneša laikā vairākas reizes apmaldījies ceļā uz veikalu vai atkārtoti aizmirsis izslēgt plīti, nevis tikai vispārīgu apgalvojumu, ka viņa atmiņa kļuvusi sliktāka.
Uz vizīti vēlams doties kopā ar tuvinieku, kurš var papildināt informāciju, jo pats cilvēks izmaiņas var nepamanīt vai nenovērtēt. Savlaicīga diagnoze dod iespēju ārstēt veselības traucējumus, kas pastiprina simptomus, pielāgot mājokli, sakārtot ikdienas atbalstu un laikus pārrunāt cilvēka vēlmes par turpmāko aprūpi.
Demence maina cilvēka spējas, bet neatņem viņam personību un vajadzību pēc cieņpilnas attieksmes. Jo agrāk ģimene saprot notiekošo, jo vairāk iespējams izdarīt mierīgi un kopā ar pašu cilvēku, nevis tikai reaģēt uz krīzi.
