Infarkta pazīmes: kā tās laikus atpazīt?

Kopsavilkums. Miokarda infarkts rodas, ja pēkšņi tiek būtiski samazināta vai pārtraukta asins piegāde kādai sirds muskuļa daļai. Raksturīgākās infarkta pazīmes ir spiedošas, žņaudzošas vai dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz roku, plecu, muguru, kaklu vai apakšžokli. Vienlaikus var parādīties elpas trūkums, auksti sviedri, slikta dūša, reibonis, neparasts nogurums un izteikta trauksme. Senioriem infarkts ne vienmēr izpaužas ar stiprām sāpēm krūtīs. Par vienīgajām pazīmēm var kļūt pēkšņs nespēks, elpas trūkums, svīšana, apjukums, slikta dūša vai ģībonim līdzīga sajūta

Infarktu filmās bieži attēlo kā pēkšņas, ļoti stipras sāpes, kuru dēļ cilvēks saķer krūtis un sabrūk. Dzīvē aina ne vienmēr ir tik dramatiska. Simptomi var sākties pakāpeniski, būt salīdzinoši viegli vai līdzināties gremošanas traucējumiem, nogurumam un elpas trūkumam.

Tas ir īpaši būtiski senioru aprūpē. Vecāks cilvēks sāpes var aprakstīt neskaidri, viņam var būt grūtāk izstāstīt savas sajūtas, bet nogurumu un nespēku ģimene var kļūdaini saistīt ar vecumu. Eiropas Kardiologu biedrība norāda, ka aptuveni trešdaļa slimnīcā ievietoto pacientu ar akūtu koronāro sindromu ir vecāki par 75 gadiem, un šajā pacientu grupā mirstības risks ir aptuveni divreiz lielāks nekā jaunākiem cilvēkiem. 

Kas ir infarkts?

Ar vārdu “infarkts” ikdienā visbiežāk saprot miokarda infarktu jeb sirdslēkmi. Miokards ir sirds muskulis, kuram nepārtraukti nepieciešamas skābekli saturošas asinis. Tās sirdij piegādā koronārās artērijas.

Miokarda infarkts visbiežāk sākas brīdī, kad koronārajā artērijā izveidojas nosprostojums, piemēram, trombs. Asins plūsma ievērojami samazinās vai pilnībā apstājas, un daļa sirds muskuļa vairs nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Ja asinsrite netiek ātri atjaunota, sirds muskuļa šūnas sāk neatgriezeniski iet bojā. 

Infarkta smagumu nevar noteikt tikai pēc sāpju stipruma. Neliels diskomforts nenozīmē, ka sirds bojājums ir mazs, un ļoti stipras sāpes ne vienmēr ļauj precīzi spriest par nosprostojuma apjomu. Diagnozi nosaka mediķi, izmantojot elektrokardiogrammu jeb EKG, asins analīzes, tostarp sirds muskuļa bojājuma marķierus, un nepieciešamības gadījumā koronāro asinsvadu izmeklējumus. 

Kādas ir biežākās infarkta pazīmes?

Raksturīgākā pazīme ir spiediens, smaguma sajūta vai sāpes krūškurvja centrālajā daļā aiz krūšu kaula. Cilvēks tās var raksturot kā žņaugšanu, dedzināšanu, spiešanu vai sajūtu, it kā uz krūtīm būtu uzlikts smags priekšmets.

Sāpes vai diskomforts var:

• izstarot uz vienu vai abām rokām;
• pāriet uz pleciem, muguru, kaklu vai apakšžokli;
• būt jūtams pakrūtē vai vēdera augšdaļā;
• ilgt 10-15 minūtes vai ilgāk;
• uz brīdi mazināties un pēc tam atgriezties.

Infarkta pazīmes var ietvert arī pēkšņu elpas trūkumu, aukstus sviedrus, sirdsklauves, reiboni, nelabumu, vemšanu, neparasti lielu nogurumu, trauksmi vai izteiktas nāves bailes. Simptomi var parādīties dažādās kombinācijās, un izteiktas sāpes krūtīs nav obligātas. 

SPKC 2023. gada aptaujā 29% respondentu atzina, ka, visticamāk, nespētu palīdzēt cilvēkam ar miokarda infarkta simptomiem, jo tos nepārzina. Vēl 67% norādīja, ka simptomus zina tikai daļēji.

 Tas parāda, kāpēc svarīgi atcerēties ne tikai sāpes krūtīs, bet visu iespējamo pazīmju kopumu. 

Kā infarkts var izpausties senioriem?

Senioram infarkta pazīmes var būt mazāk izteiktas un ne vienmēr atbilst ierastajam priekšstatam par sirdslēkmi. Eiropas Kardiologu biedrības apkopotā informācija liecina, ka vecākiem pacientiem netipiska akūta koronārā sindroma izpausme var ietvert elpas trūkumu, svīšanu, nelabumu, ģīboni vai sajūtu, ka tūlīt tiks zaudēta samaņa. Simptomu aprakstīšanu var apgrūtināt arī kognitīvi traucējumi. 

Tuviniekiem uzmanība jāpievērš pēkšņām pārmaiņām seniora pašsajūtā, piemēram:

• neierastam vājumam vai nespējai piecelties;
• pēkšņam elpas trūkumam bez skaidra iemesla;
• bālai, vēsai un nosvīdušai ādai;
• apjukumam vai grūtībām sakarīgi atbildēt;
• reibonim, līdzsvara zudumam vai ģībonim;
• sliktai dūšai vai sāpēm pakrūtē;
• neparastai miegainībai un spēku izsīkumam.

Šādas pazīmes nevajadzētu automātiski skaidrot ar vecumu, nogurumu, asinsspiediena svārstībām vai laikapstākļiem. Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja cilvēkam jau ir koronārā sirds slimība, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, nieru slimība vai iepriekš pārciests infarkts. Vecums, diabēts, hipertensija, paaugstināts holesterīns, smēķēšana, aptaukošanās un hroniska nieru slimība ir zināmi sirds un asinsvadu slimību riska faktori. 

Vai infarkts var notikt bez sāpēm?

Jā. Infarkts var noritēt bez izteiktām sāpēm krūtīs vai ar tik viegliem simptomiem, ka cilvēks tiem nepievērš uzmanību. Šādu gadījumu mēdz dēvēt par kluso miokarda infarktu.

Cilvēkam var būt tikai ilgstošs nogurums, elpas trūkums, viegls spiediens krūtīs, diskomforts mugurā vai žoklī, svīšana vai sajūta, kas atgādina grēmas. Vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar cukura diabētu simptomi var būt īpaši vāji vai netipiski. Arī klusais infarkts izraisa sirds muskuļa bojājumu un palielina turpmāku sirds problēmu risku. 

Kas ir mikroinfarkts?

Jēdziens “mikroinfarkts” tiek lietots sarunvalodā, taču tā nav precīza standarta diagnoze. Ar to cilvēki parasti domā nelielu, vieglu vai nemanītu miokarda infarktu, kas skāris mazāku sirds muskuļa apjomu. Dažkārt šādi raksturo infarktu bez izteiktiem simptomiem vai infarktu bez tipiskām izmaiņām elektrokardiogrammā.

Medicīnā akūtus koronāros notikumus klasificē precīzāk, piemēram, kā miokarda infarktu ar ST segmenta elevāciju jeb STEMI vai bez tās jeb NSTEMI. Vārds “mikro” nedrīkst radīt maldīgu drošības sajūtu. Arī mazāks infarkts nozīmē, ka daļa sirds muskuļa nav saņēmusi pietiekamu asins un skābekļa daudzumu, tādēļ nepieciešama medicīniska izmeklēšana un ārstēšana. 

Ko darīt, ja ir aizdomas par infarktu?

Pirmais un svarīgākais solis ir nekavējoties zvanīt 113. Nav jāgaida, līdz sāpes kļūst neciešamas, un nav jācenšas pašam noteikt, vai tās izraisa infarkts, grēmas, muskuļu sastiepums vai cita problēma. NMPD dispečers izvērtēs situāciju un sniegs norādes turpmākai rīcībai. 

Kamēr mediķi ir ceļā:

1. Palīdziet cilvēkam pārtraukt jebkādu fizisku slodzi un mierīgi apsēsties vai ieņemt ērtāko stāvokli.
2. Nodrošiniet svaigu gaisu un atbrīvojiet ciešu apģērbu ap kaklu vai krūtīm.
3. Neatstājiet senioru vienu un centieties viņu nomierināt.
4. Palīdziet lietot tikai tās zāles, kuras cilvēkam šādā situācijā iepriekš nozīmējis ārsts.
5. Sagatavojiet seniora dokumentus un informāciju par lietotajiem medikamentiem.
6. Ja cilvēks zaudē samaņu un neelpo normāli, rīkojieties atbilstoši dispečera norādēm un nekavējoties sāciet atdzīvināšanas pasākumus.

NMPD iesaka infarkta pazīmju gadījumā nodrošināt mieru, palīdzēt ieņemt ērtu ķermeņa stāvokli, lietot paša pacienta iepriekš zināmās zāles un izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. 

Kāpēc nedrīkst gaidīt, vai kļūs labāk?

Jo ilgāk sirds muskuļa daļa nesaņem skābekli, jo lielāks var kļūt neatgriezeniskais bojājums. SPKC norāda, ka, sniedzot medicīnisko palīdzību pirmajās trīs līdz četrās stundās pēc simptomu sākuma, iespējams izvairīties no liela sirds muskuļa bojājuma. Pēc piecām līdz sešām stundām šāda iespēja ievērojami samazinās, bet aptuveni pēc 12 stundām bojājums parasti jau ir neatgriezenisks. 

Nav droši gaidīt ģimenes ārsta darba laiku, mēģināt izgulēties vai cerēt, ka pēc atpūtas sāpes pāries. Simptomi var mazināties un atgriezties, bet tas nenozīmē, ka asinsrite sirds muskulī ir atjaunojusies.

Arī pašam vest cilvēku uz slimnīcu nav labākais risinājums. Neatliekamās palīdzības brigāde var sākt pacienta novērtēšanu un palīdzības sniegšanu jau izsaukuma vietā un transportēšanas laikā. 

Kādas var būt infarkta sekas?

Infarkta sekas ir atkarīgas no nosprostotā asinsvada, sirds muskuļa bojājuma apjoma, ārstēšanas sākšanas laika, cilvēka vecuma un kopējā veselības stāvokļa. Daļa pacientu pēc savlaicīgas ārstēšanas atgūstas labi, savukārt citiem paliek ilgstoši sirds darbības traucējumi.

Iespējamās sekas un komplikācijas ir:

• sirds ritma traucējumi;
• sirds mazspēja un samazināta fiziskās slodzes panesība;
• atkārtots miokarda infarkts;
• kardiogēns šoks, kad sirds nespēj pietiekami apgādāt organismu ar asinīm;
• ilgstošs elpas trūkums un nogurums;
• trauksme, bailes no atkārtota infarkta un miega traucējumi.

Sirds muskuļa bojājums var traucēt gan sirds saraušanos, gan tās elektrisko impulsu pārvadi, tāpēc pēc infarkta iespējama sirds mazspēja un bīstamas aritmijas. Kardiogēns šoks ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kura biežākais cēlonis ir smags infarkts. 

Seniora aprūpe pēc infarkta

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas senioram kādu laiku var būt vajadzīga lielāka palīdzība nekā iepriekš. Nespēks un samazināta slodzes panesība var apgrūtināt nomazgāšanos, ēdiena sagatavošanu, iepirkšanos un mājokļa uzkopšanu.

Ģimenei svarīgi pārliecināties, ka seniors lieto medikamentus tieši tā, kā noteicis ārsts, apmeklē kontroles vizītes un nepārtrauc ārstēšanu tikai tāpēc, ka pašsajūta ir uzlabojusies. Atveseļošanās plānā var ietilpt arī ārsta ieteikta kardioloģiskā rehabilitācija un pakāpeniska fizisko aktivitāšu atjaunošana. Eiropas Kardiologu biedrība uzsver, ka senioru atveseļošanā būtiska ir ģimenes vai aprūpētāja iesaiste, regulāra novērošana, rehabilitācija un palīdzība ārstēšanas norādījumu ievērošanā. 

Kā samazināt infarkta risku?

Ne visus riska faktorus iespējams mainīt, jo infarkta iespējamība pieaug līdz ar vecumu un to ietekmē arī iedzimtība. Tomēr nozīmīgu riska daļu iespējams mazināt, kontrolējot asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, atsakoties no smēķēšanas, regulāri kustoties un ievērojot sirds veselībai piemērotu uzturu. 

Senioram fizisko aktivitāšu apjoms jāpielāgo veselības stāvoklim un ārsta norādēm. Īpaši svarīgi ir laikus ziņot ārstam par jaunām sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, tūsku, sirdsklauvēm vai strauju fizisko spēju samazināšanos.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādas ir galvenās infarkta pazīmes?

Raksturīgākās pazīmes ir spiedošas vai žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz roku, plecu, muguru, kaklu vai žokli. Var būt arī elpas trūkums, auksti sviedri, slikta dūša, reibonis un neparasts nogurums. 

Vai infarkts vienmēr izraisa stipras sāpes?

Nē. Miokarda infarkts var izraisīt vieglu diskomfortu vai noritēt bez izteiktām sāpēm. Tas biežāk rada atpazīšanas grūtības senioriem un cilvēkiem ar cukura diabētu. 

Cik ilgi ilgst infarkta sāpes?

Tipiskā gadījumā sāpes vai spiedošā sajūta ilgst vairāk nekā 10–15 minūtes, taču tās var mazināties un atkal atgriezties. Aizdomu gadījumā nav jāgaida noteikts minūšu skaits — jāzvana 113. 

Vai mikroinfarkts ir mazāk bīstams?

“Mikroinfarkts” ir sarunvalodas apzīmējums, nevis precīza diagnoze. Pat ja bojājums ir salīdzinoši neliels vai simptomi bijuši viegli, noticis sirds muskuļa bojājums un saglabājas atkārtota infarkta un citu komplikāciju risks.