Demence ir stāvoklis, kad pakāpeniski pasliktinās cilvēka atmiņa, domāšana, orientēšanās spēja un uzvedība. Cilvēkam kļūst grūtāk veikt ikdienas darbības, pieņemt lēmumus un pat atpazīt pazīstamas vietas vai cilvēkus. Visbiežākais demences veids ir Alcheimera slimība, taču demenci var izraisīt arī asinsvadu traucējumi, dažādas neiroloģiskas slimības un citas smadzeņu bojājumu formas.
Demence ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī viņa ģimeni. Tāpēc ļoti svarīga ir savlaicīga atpazīšana, profesionāla diagnostika un nepārtraukta aprūpe.
Alcheimera slimība – biežākais demences veids
Alcheimera slimība ir progresējoša smadzeņu saslimšana. Tā sākas nemanāmi – ar aizmāršību vai grūtībām apgūt jaunu informāciju. Ar laiku parādās apjukums, dezorientācija laikā un telpā, kā arī uzvedības un rakstura izmaiņas.
Precīzs slimības cēlonis vēl nav zināms. Tiek uzskatīts, ka nozīme ir gan iedzimtībai, gan dzīvesveidam un ar vecumu saistītām izmaiņām smadzenēs. Slimībai progresējot, smadzeņu šūnas un to savienojumi pakāpeniski bojājas, kas izraisa atmiņas un domāšanas spēju zudumu.
Ārstēšana pilnībā izārstēt slimību šobrīd nevar, taču tā var palēnināt simptomu attīstību. Parasti tiek kombinēti medikamenti, kognitīvie treniņi, fiziskas aktivitātes un psiholoģisks atbalsts. Katram cilvēkam nepieciešams individuāls aprūpes plāns.
Kā atpazīt pirmās pazīmes?
Agrīni simptomi bieži tiek sajaukti ar “parastu novecošanos”. Tomēr satraucošas pazīmes ir:
- bieža aizmāršība par neseniem notikumiem;
- grūtības orientēties pazīstamā vidē;
- problēmas atrast vārdus vai izteikt domas;
- pēkšņas garastāvokļa un uzvedības izmaiņas;
- grūtības plānot un veikt ierastas darbības.
Ja šādas izmaiņas kļūst regulāras, nepieciešams vērsties pie ārsta.
Diagnostika
Lai noteiktu demenci un tās veidu, ārsti izmanto vairākas metodes:
- atmiņas un domāšanas testi;
- smadzeņu izmeklējumi (piemēram, MRI vai PET);
- asins un citi laboratoriskie izmeklējumi.
Tas palīdz izslēgt citas slimības un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.
Ikdienas aprūpe un atbalsts
Cilvēkam ar demenci nepieciešama droša, mierīga un paredzama vide. Svarīgi elementi:
- vienkārša dienas kārtība;
- skaidras norādes telpās;
- atbalsts ģērbšanās, ēšanas un higiēnas laikā;
- regulāra saziņa ar tuviniekiem.
Ģimenes locekļiem ir liela nozīme – viņu pacietība un sapratne palīdz saglabāt cilvēka pašcieņu un labsajūtu.
Aprūpes iestādes un specializēta vide
Ja aprūpe mājās kļūst par sarežģītu, var apsvērt specializētu dzīvesvietu senioriem. Izvēloties šādu vietu, jāpievērš uzmanība:
- personāla kvalifikācijai un pieredzei darbā ar demenci;
- medicīniskās palīdzības pieejamībai;
- aktivitātēm atmiņas un kustību uzturēšanai;
- drošības pasākumiem (kontrolēta piekļuve, uzraudzība, signalizācija).
Svarīgi, lai vide būtu ne tikai droša, bet arī mājīga un sociāli aktīva.
Ko var darīt radinieki?
- uzturēt regulāru, mierīgu komunikāciju;
- iesaistīt cilvēku vienkāršās ikdienas aktivitātēs;
- slavēt par katru izdošanos;
- nepieļaut ilgstošu vientulību;
- pašiem meklēt informāciju un atbalsta grupas.
Aprūpe ir emocionāli smaga, tāpēc arī tuviniekiem nepieciešama palīdzība un atpūta.
Demence un kritienu risks
Cilvēkiem ar demenci biežāk notiek kritieni, kas var izraisīt nopietnus ievainojumus, īpaši gūžas kaula lūzumu. Risku palielina slikta koordinācija, dezorientācija un trauslāki kauli vecumdienās.
Kā samazināt risku?
- regulāri līdzsvara un spēka vingrinājumi;
- piemēroti apavi un palīgierīces (spieķis, staigulis);
- labs apgaismojums mājoklī;
- neslīdošas grīdas un paklāju nostiprināšana;
- šķēršļu novākšana no pārvietošanās ceļiem.
Smagāku traumu gadījumā nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība un turpmāka rehabilitācija.
Droša vide
Lai novērstu nelaimes gadījumus:
- paslēpiet asus un bīstamus priekšmetus;
- ierobežojiet piekļuvi riskantām zonām;
- izmantojiet trauksmes pogas vai sensorus;
- nodrošiniet pastāvīgu, bet neuzbāzīgu uzraudzību.
Atmiņu var trenēt
Izplatīts mīts – ja atmiņa kļūst sliktāka, neko vairs nevar darīt. Patiesībā smadzenes var trenēt jebkurā vecumā.
Palīdz:
- krustvārdu mīklas un loģikas uzdevumi;
- jaunu prasmju apgūšana;
- regulāras sarunas un lasīšana;
- sociāla aktivitāte un kustība.
Jo aktīvāk tiek nodarbināts prāts un ķermenis, jo ilgāk iespējams saglabāt patstāvību un dzīves kvalitāti.
