Kritieni ir viens no biežākajiem nopietnu traumu iemesliem gados vecākiem cilvēkiem. Katru gadu krīt liela daļa senioru, un daudzi pēc kritiena nespēj piecelties bez palīdzības. Pat ja ievainojumi nav smagi, bailes no atkārtota kritiena var ievērojami samazināt kustīgumu, neatkarību un dzīves kvalitāti.
Labā ziņa – lielu daļu kritienu iespējams novērst ar vienkāršām un praktiskām izmaiņām ikdienā.
Kāpēc notiek kritieni?
Parasti kritienam nav viena konkrēta iemesla. To izraisa vairāku faktoru kombinācija:
- veselības traucējumi (reibonis, līdzsvara problēmas, redzes pasliktināšanās);
- medikamentu blakusparādības vai to kombinācijas;
- zems vai strauji mainīgs asinsspiediens;
- vāji muskuļi un samazināta koordinācija;
- nepietiekams apgaismojums un šķēršļi mājoklī;
- apjukums, steiga vai ieradumu maiņa (piemēram, pieceļoties naktī).
Dažkārt pietiek ar vienu sīkumu – tumšu gaiteni vai uz grīdas atstātu priekšmetu –, lai notiktu kritiens.
Bailes no kritiena palielina risku
Pēc pirmā kritiena daudzi cenšas kustēties mazāk, lai izvairītos no atkārtošanās. Taču mazāka aktivitāte vājina muskuļus un pasliktina līdzsvaru, kas faktiski palielina nākamā kritiena iespējamību.
Drošākais ceļš nav izvairīties no kustības, bet gan kustēties regulāri un apzināti.
Veselības pārbaude – būtisks sākuma punkts
Profilakse sākas ar sarunu ar ģimenes ārstu. Vērts pārrunāt:
- asinsspiediena svārstības un reiboņus;
- diabēta kontroli;
- lietoto zāļu ietekmi un saderību;
- redzes un dzirdes izmaiņas.
Regulāra medikamentu pārskatīšana var būtiski mazināt kritienu risku.
Kustība kā labākā aizsardzība
Aktivitāšu ierobežošana nav risinājums. Regulāras fiziskās aktivitātes stiprina muskuļus, uzlabo līdzsvaru un palīdz saglabāt pārliecību kustībā.
Īpaši ieteicamas aktivitātes:
- tai chi līdzsvara un koordinācijas uzlabošanai;
- joga ķermeņa kontrolei un lokanībai;
- spēka vingrinājumi kājām un ķermeņa centram;
- peldēšana vispārējai izturībai.
Pat 10–15 minūtes kustības dienā var dot jūtamu uzlabojumu.
Droši ikdienas paradumi
- Valkājiet stabilus, neslīdošus apavus arī mājās.
- No gultas celieties pakāpeniski: vispirms apsēdieties, tad piecelieties.
- Dzeriet pietiekami daudz ūdens, lai izvairītos no reiboņa un apjukuma.
- Dušā izmantojiet rokturus vai balstieties pret sienu.
- Nevilcinieties lietot palīgierīces, ja tās uzlabo drošību.
Drošāks mājoklis – mazāk risku
Lielākā daļa kritienu notiek mājās, tāpēc videi ir izšķiroša nozīme.
- Noņemiet slidenus paklājus un liekus priekšmetus no ejām.
- Nodrošiniet labu apgaismojumu, īpaši ceļā uz vannas istabu.
- Vannas istabā izmantojiet pretslīdes paklājus.
- Uzstādiet rokturus pie gultas, dušā un pie tualetes.
- Bieži lietotus priekšmetus turiet viegli aizsniedzamā augstumā.
- Apsveriet kustību sensoru vai automātisko gaismu izmantošanu naktī.
Rīcība, ja kritiens ir noticis
Saglabājiet mieru un nesteidzieties.
Ja nav stipru sāpju un varat kustēties:
- Apgriezieties uz sāna.
- Lēnām pārejiet četrrāpus līdz stabilai mēbelei.
- Pieturoties pie tās, uzmanīgi piecelieties un apsēdieties.
Ja jūtat sāpes, reiboni vai nespēku:
- izmantojiet trauksmes pogu vai sauciet pēc palīdzības;
- ja iespējams, radiet troksni, lai pievērstu uzmanību.
Pat ja pašsajūta šķiet laba, par kritienu noteikti informējiet ārstu.
Brīdinājuma pazīmes pēc kritiena
Pēc kritiena nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja parādās:
- pastiprinātas galvassāpes;
- neierasta miegainība vai apjukums;
- slikta dūša;
- redzes traucējumi;
- sāpes jebkurā ķermeņa daļā.
Atgriešanās pie aktīvas ikdienas
Pēc kritiena nevajadzētu pilnībā atteikties no kustības. Tieši pakāpeniska un droša aktivitāšu atsākšana palīdz samazināt turpmāko kritienu risku.
Ja bailes no atkārtošanās kļūst pārāk spēcīgas, ieteicams vērsties pie ārsta vai speciālista, kas palīdzēs atgūt pārliecību un drošības sajūtu.
Droša vide, regulāra kustība un uzmanība veselībai – tie ir trīs pamati, kas palīdz senioriem saglabāt neatkarību un labu dzīves kvalitāti jebkurā vecumā.
